Par apvienošanos ar Kopienas dimensiju (uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums visā pasaulē ir 5 miljardi euro un apgrozījums Eiropas Ekonomikas zonā pārsniedz 250 miljonus euro katram no tiem, ja vien katrs no attiecīgajiem uzņēmumiem vairāk nekā 2/3 sava apgrozījuma Eiropā negūst vienā valstī; šādā gadījumā apvienošanās ir jāizskata šīs valsts konkurences iestādei) ir jāpaziņo Komisijai, kas izmeklē, vai koncentrācija neradīs vai nenostiprinās "dominējošo stāvokli". Šis princips attiecas arī uz "kopīga dominējošā stāvokļa" jeb duopoliem un "kolektīvā dominējošā stāvokļa" jeb oligopoliem. Vairumā gadījumu tiek uzskatīts, ka uzņēmums dominē tirgū, ja tā tirgus daļa pārsniedz 40 %. Taču arī apvienošanās, kas "būtiski kavē efektīvu konkurenci" (tas attiecas uz apvienošanās gadījumiem, kuru rezultātā tirgus daļa sasniedz 20-40 %), var tikt aizliegtas, ja pēc apvienošanās nepaliek pietiekama konkurence, lai patērētājiem nodrošinātu pietiekamu izvēli. (Avots: Padomes Regula EK/139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju).
"Centrālā vadība" ir Kopienas mēroga uzņēmuma centrālā vadība vai - Kopienas mēroga uzņēmumu grupas gadījumā - kontrolējošā uzņēmuma centrālā vadība. (Direktīva 2009/38/EK)
Direktīvas ir daļa no ES sekundārajiem tiesību aktiem. Tāpēc ES iestādes tās pieņem saskaņā ar Līgumiem. Kad tās ir pieņemtas ES līmenī, ES dalībvalstis tās transponē, tādējādi tās kļūst par dalībvalstu tiesību aktiem.
- Piemēram, Direktīvā 2003/88/EK (sk. kopsavilkumu) par darba laika organizēšanu ir noteikti obligātie atpūtas laikposmi un ES atļautais nedēļas darba laika ierobežojums.
- Tomēr katrai dalībvalstij ir jāizstrādā savi tiesību akti, lai noteiktu, kā piemērot šos noteikumus.
Eiropas Ekonomikas zona
Eiropas Būvnieku un kokapstrādātāju federācija
Eiropas Pārtikas, lauksaimniecības un tūrisma arodbiedrību federācija, kas pārstāv arī mājkalpotājus.
Eiropas Globalizācijas fonds
Eiropas Kopiena
Eiropas Parlaments
Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu savienība
ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanas paredzēšanai
Eiropas pārstrukturēšanas uzraudzītājs (Eurofound)
Eiropas Savienība
Eiropas Sociālais fonds
Eiropas Savienības Tiesa
Eiropas Transporta darbinieku federācija
Eiropas Arodbiedrību konfederācija
Eiropas Arodbiedrību federācija
Eiropas Arodbiedrību institūts
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds - trīspusēja ES aģentūra, kas sniedz zināšanas, lai palīdzētu izstrādāt labāku sociālo, nodarbinātības un ar darbu saistīto politiku.
Eiropas Uzņēmumu padome
Austrijas privātās ekonomikas algotu darbinieku arodbiedrība
Hans-Böckler-Stiftung
Informācija un konsultācijas
Neatkarīgu un demokrātisku arodbiedrību federācija, kas pārstāv strādniekus un strādniekus, kuri strādā ar roku darbu, metāla, ķīmijas, enerģētikas, kalnrūpniecības, tekstilrūpniecības, apģērbu un apavu ražošanas nozarēs un ar tām saistītajās nozarēs un darbībās.
Divi galvenie Direktīvas 98/59/EK pieņemšanas mērķi bija tuvināt dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz šādu atlaišanu praktisko kārtību un procedūrām un nodrošināt lielāku aizsardzību darba ņēmējiem kolektīvās atlaišanas gadījumā.
Saskaņā ar direktīvu darba devējam, kas plāno veikt kolektīvo atlaišanu, ir jāapspriežas ar darbinieku pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos. Šajās apspriedēs jāapspriež vismaz veidi un līdzekļi, kā izvairīties no atlaišanas vai samazināt atlaisto darbinieku skaitu un mazināt sekas, jo īpaši izmantojot papildu sociālos pasākumus, kuru mērķis ir atlaisto darbinieku pārkvalificēšana vai pārkvalificēšana.
Direktīva neattiecas uz kolektīvo atlaišanu, ko veic saskaņā ar darba līgumiem, kas noslēgti uz noteiktu laiku vai konkrētiem uzdevumiem; uz darba ņēmējiem, kas nodarbināti valsts pārvaldes iestādēs vai publisko tiesību subjektos; un uz jūras kuģu apkalpēm.
Direktīvā paredzēts, ka dalībvalstis var paredzēt, ka darba ņēmēju pārstāvji var lūgt ekspertu palīdzību saskaņā ar valsts līmenī spēkā esošajiem pasākumiem. Darba devējam jāsniedz darba ņēmēju pārstāvjiem visa attiecīgā informācija un jebkurā gadījumā rakstiski jāsniedz šāda informācija: sava lēmuma iemesli; laikposms, kurā tiks veikta atlaišana; parasti nodarbināto darba ņēmēju skaits un kategorija; atlaižamo darba ņēmēju skaits; kritēriji, kas izmantoti atlaižamo darba ņēmēju atlasei; kompensācijas aprēķināšanai izmantotā metode. Kolektīvās atlaišanas procedūra sastāv no trim posmiem:
Darba devējs rakstiski informē kompetento valsts iestādi par plānoto kolektīvo atlaišanu. Šajā paziņojumā jānorāda visa būtiskā informācija par plānoto atlaišanu un notikušajām konsultācijām, izņemot kompensācijas aprēķināšanai izmantoto metodi. Tomēr, ja darbības pārtraukšana ir tiesas sprieduma rezultāts, paziņojums ir nepieciešams tikai pēc iestādes skaidra pieprasījuma.
Darba devējs nosūta paziņojuma kopiju darba ņēmēju pārstāvjiem, kuri var nosūtīt komentārus kompetentajai valsts iestādei.
Kolektīvā atlaišana stājas spēkā ne ātrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma; kompetentā valsts iestāde izmanto šo periodu, lai meklētu risinājumus.
Dalībvalstis var piemērot vai ieviest noteikumus, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem.
Societas Sooperativa Europaea - Eiropas Kooperatīvā sabiedrība korporatīvajās tiesībās ir 2006. gadā dibināta Eiropas kooperatīvā tipa sabiedrība, kas ir saistīta ar Societas Europaea (SE).
Societas Europaea - publiska sabiedrība, kas reģistrēta saskaņā ar Eiropas Savienības korporatīvajām tiesībām.
Īpašā sarunu padome ir struktūra, kas izveidota saskaņā ar 5. panta 2. punktu, lai risinātu sarunas ar centrālo vadību par Eiropas Uzņēmumu padomes izveidi vai darbinieku informēšanas un uzklausīšanas procedūru. (Direktīva 2009/38/EK)
Eiropas pakalpojumu nozares darbinieku arodbiedrību federācija
Uzņēmuma nodošana attiecas uz atsevišķas saimnieciskās vienības nodošanu citai pusei, piemēram, uzņēmuma pārdošanu jaunam īpašniekam. Darbinieku intereses šādā nodošanā reglamentē Padomes 1977. gada 14. februāra Direktīva 77/187 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu daļu īpašnieka maiņas gadījumā (kurā grozījumi izdarīti ar 1998. gada 29. jūnija Direktīvu 98/50 ; konsolidēta 2001 . gada 12. marta Direktīvā 2001/23 ), kas attiecas uz uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma daļas nodošanu. Uzņēmuma nodošanas gadījumā tiek saglabāti līgumos un koplīgumos paredzētie nodarbinātības noteikumi un nosacījumi, bet ne vienmēr tiek garantēta pati nodarbinātība.
2007. gadā stājās spēkā turpmākas regulas, kas īpaši attiecas uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem dzelzceļa un autotransporta jomā un atceļ iepriekšējās regulas. Jo īpaši šī jaunā regula ļauj dalībvalstīm aizsargāt citus darbinieku tiesību nodošanas nosacījumus, izņemot tos, uz kuriem attiecas Direktīva 2001/23/EK. Tādēļ vajadzības gadījumā dalībvalstis var ņemt vērā sociālos standartus, kas noteikti normatīvajos aktos, noteikumos vai valsts administratīvajos noteikumos, vai koplīgumos vai nolīgumos, kas noslēgti starp sociālajiem partneriem. (Avots: https: //www.eurofound.europa.eu/observatories/eurwork/industrial-relations-dictionary/transfer-of-an-undertaking.
Vereinte Dienstleistungsgewerkschaft - Apvienotā pakalpojumu arodbiedrība
Uzņēmumu padome